Mani kaitina un smīdina kāda ziņa – Latvijā trūkstot darbinieku. Pieņemiet darbā Latvijā vēl palikušos četrdesmitgadniekus un piecdesmitgadniekus, tad netrūks, dārgie uzņēmēji!
“Pie mums parasti nāk strādāt daudz jaunāki cilvēki!” darba intervijas sākumā man teica kāda “Neatkarīgās Rīta Avīzes” redaktore, sarunas laikā nemitīgi nepareizi nosaucot manu vārdu un jaucot CV minētos faktus. Toties lepnības un augstprātības gan šai kundzītei netrūka. Savukārt intervijā darbam kādā pašvaldības laikrakstā, darba devēju divas galvenās prasības bija: pakļauties un nepamācīt jaunākos kolēģus. Turpretī no kādas firmas saņēmu rakstisku atbildi, ka viņiem darbā jau formējas cits cilvēks, es esmu pārāk profesionāla, bet viņiem vajagot kaut ko vienkāršāku …Vēl pēc kādas darba intervijas vienai pašvaldības pārstāvei nepatika kā es velku mēteli…
Nesen kādā komentārā pie raksta par darbaspēka trūkumu izlasīju apmēram šādu komentāru: pēc 20 aizsūtītiem CV, tiekot uzaicinātai uz vienu darba interviju, nākas piedzīvot, ka aicinātāji vēlas redzēt divdesmitgadīgu darbinieku ar 10 gadu pieredzi un problēma, acīmredzot, ir Latvijas darba devējos.
andraozola 