Kopš bērnības nebiju bijusi Latvijas vēju pilsētā Liepājā. Šonedēļ devos turp komandējumā. Daži iespaidi par pilsētu.
Autoosta kopā ar dzelzceļa staciju, noplukušā, sen nekrāsotā ēkā. Uzrakstu maz, tie arī padiluši, izlasīt grūti. Autobusiem tikai pieci peroni. Nevarēju saprast, kur var nopirkt biļetes, tāpēc pirku autobusā pie šofera. Domāju, ka vilcieni uz Liepāju vairs nekursē, bet viens kursējot gan. Piektdienas vakarā izbraucot no Rīgas un pirmdienas rītā dodoties atpakaļ…Dīvaini.
“Liepājas Metalurgs” stāv aizslēgts ar deviņām atslēgām”.
Koncertzāle “Lielais dzintars” ir skaista tikai no ārpuses. Iekšā tā ir balti pelēka, kāpņu kāpnes, labirinti, ejas un gaiteņi uz riņķi vien. Neskatoties uz to, ka ir norādes un bultas, grūti orientēties un atrast savu vietu.
Lai tiktu līdz koncertzālei, jāpāriet pāri tiltam pār kanālu. Paveras skaists skats.
Pa pilsētu skaļi grabēdams kursē vecs padomju laika tramvajs. Biļetes cena – 80 centi. Pabraucu trīs pieturas līdz koncertzālei. Kratīja baisi. Atpakaļ gāju kājām. Tramvajā laipns vietējais jaunietis kolēģei aizdeva vienu centu, lai nav jāizmaina divdesmit eiro.
Pilsētas vecajā daļā lielākoties šādas, liekas vēl cara laikā celtas mājas un vietām arī bruģētas ieliņas.
Piedodiet man, liepājnieki! Bet es biju laimīga, kad pēc 20 minūšu gājiena pieturā ieraudzīju stāvam “Nordekas” autobusu uz Rīgu. Lecu iekšā neatskatīdamās. Pasažieru vidū galvenokārt jaunieši ar koferiem un lielām ceļojumu somām. Paciemojušies Latvijā, dodas atpakaļ strādāt uz ārzemēm vai uz Rīgu mācīties. Ar mammu latvieti kāds mazs bērniņš sarunājas angliski. Māte cenšas ar viņu runāt latviski, bet mazais tikai turpina angliski. Tad pēkšņi skaidrā latviešu valodā sāk lasīt pieturu nosaukumus, bet tūlīt angliski pārjautā: “Kas tas ir ?” Man palika skumji. Mēs varam būvēt grandiozas ēkas, lai izrādītos, rīkot lielus, pompozus pasākumus un tikai runāt, runāt, runāt ….un izlikties, ka viss ir labi, taču tā nav. Mūsu cilvēki turpina pamest Latviju un daudzas jaunās ģimenes šeit uz dzīvi neatgriezīsies vairs nekad. Tikai apciemot radus un draugus, kamēr šeit vēl būs kāds, pie kā atbraukt.
andraozola 